Lasāmviela ēdienmīlim nr.3
Mīļie draugi!
Šī ir bijusi dikti jauka un garda nedēļa. Nedēļas vidū mani pārsteidza drauga mājās atnestais bio trusis un „Četras Sezonas” Gewürztraminer un Dižonas sinepju degustācija. Tas bija tik tiešām aizraujoši un pārsteidzoši – cik it kā viens produkts var būt tik dažāds. Vakar – jaunā un daudzsološā “Soul & Kitchen” atklāšana, kas pa dienu būs restorāns, bet vakaros – klubs.Priekšā vēl brīvdienu vēlās brokastis „3 pavāros” un, cerams, vēl šis tas, kas vēl nemaz nav ieplānots… Bet nu – pie atklājumiem un jaunumiem!
Varbūt esat pamanījuši, varbūt ne, bet pagājušajā nedēļa aizsāku jaunu rubriku – iepazīšanos ar personībām, kuru blogus mēs, vairāk vai mazāk, zinām un lasām. Un ja nezinām – tad, es ceru, šī ir lieliska iespēja tos un to autorus iepazīt. Pagājušajā nedēļā jauno rubriku atklāja Linda – „Lindas Virtuve” autore. Paldies viņai! Šonedēļ, savukārt, izvēlējos intervēt Ilzi – “Absolūts ēd” autori, kuras krājumā ir tik tiešām vesels lērums recepšu – virs 600, bet pats galvenais – gardu un oriģinālu.
Vārds: Ilze Lipska
Bloga nosaukums: www.absolutsed.lv
Bloga izveidošanas laiks: 2010. gada 22. jūnijs
Pilsēta: Krimuldas novads, lauki :)
1. Kāda ir Tava nodarbošanās ikdienā?
Filozofs pēc izglītības, lauksaimnieks pēc nodarbošanās (audzējam gan ēdamas, gan neēdamas lietas (puķes), īpaši tos dārzeņus un garšaugus, ko vismaz es Latvijas veikalu plauktos tik bieži neredzu), un 24 stundas diennaktī – mamma diviem burvīgiem bērniem. Un man ļoti patīk gatavot ēst, eksperimentēt ar garšām, un, ja neskaita vienu izgāšanos ar karamelizēto bekonu, tad pārējie mani eksperimenti ir vainagojušies ar pozitīviem rezultātiem – jaunām receptēm priekš ģimenes galda, kuras noteikti ir vērts atkārtot un ieteikt arī citiem.
2. Kā radās doma par bloga izveidošanu?
Pirms bloga receptes pierakstīju un fotografēju citai mājaslapai, bet kad viņi man uzteica, sēdēju un domāju – jataisa beidzot augšā blogs, jo dalīšanās ar idejām, atklājumiem, receptēm, jau bija paspējusi kļūt par manu sirdslietu, un es jau sen sapņoju par savu blogu, tikai līdz tai 2010. gada vasarai nebija laika, lai visu varētu apvienot. Arī šobrīd ar to laiku ir kā ir, idejas ir daudz vairāk, kā laiks tās realizēt. Bet pamazām viss notiek.
3. Kāds bija “Absolūts ēd” pirmais ieraksts?
Pirmā recepte bija tās dienas pusdienas – pildīti šampinjoni. Un to liku iekšā, nezinot ne vai to kāds izlasīs, vai kāds maz izmēģinās, un tad nospriedu, pat ja tikai viens cilvēks ko garšīgu pagatavos, arī tad mans mērķis būs sasniegts. Just atgriezenisko saiti ir iedvesmojoši. Turklāt, mani recepšu ideju pieraksti ir diezgan haotiski, ja kāds man paprasītu recepti, no maniem pierakstiem viņš neko nesaprastu, tādējādi blogs savā ziņā ir mans kosmoss haosā.
4. Kāda ir Tava mīļāka recepte no pašas bloga?
Vienu es noteikti nespētu nosaukt. :) To ir kaudzēm! Par 2010. gadu izveidoju savu mīļāko recepšu topu, par 2011. gadu to vēl neesmu paspējusi izdarīt, bet ceru, ka tuvākā mēneša laikā izdarīšu. Nopietni, jo vairāk domāju par mīļāko recepti, jo nereālāk šķiet tādu izvēlēties. Visas ir labas, un visas ir izmēģinātas. Ir gan tādas, kuras, ja man tagad prasītu, ko es ieteiktu noteikti izmēģināt, nāktu prātā vispirms, bet vienas mīļākās noteikti nav.
5. Kas ir Tavs iemīļotākais virtuves rīks un produkts? Kāpēc?
Hmm.. es droši vien nevarētu dzīvot bez rīves. Vēl man nav savas virtuves, līdz ar to ļoti daudz visādu virtuves piederumu pirkumus atlieku, jo man jau nebūtu vietas, kur nolikt. Pēc gada, tad gan varēšu atbildēt uz šo jautajumu, un man šķiet, tad es teikšu – sulas spiede! Sen sapņoju par tādu. Un tadžinu. Un tvaicējamo katlu. Ā, atcerējos – man šausmīgi patīk māla podiņi, kuros var taisīt ēdienus cepeškrāsnī, tādu mājās uz pjedestāla. Bet par produktiem runājot, laikam jau jāsaka – garšvielas. Bez tām es nevarētu – bez bazilika, timiāna, rozmarīna, raudenes, dillēm un ķimenēm….Lai nu kas, bet garšvielas man vienmēr mājās ir – vasarā svaigas, ziemā kaltētas. Ja tās ir, tad jebkuru ēdienu var uzburt kā kaut ko neikdienišķu.
6. Tavas kulinārās iedvesmas? (portāli, blogi, žurnāli)
Blogi, viennozīmīgi, gan latviešu valodā, gan citās valodās, arī tādās, kuras es nesaprotu, piemēram čehu, spāņu, itāļu, tajos es iedvesmojos no bildēm. Atšķirībā no pilnīgi visiem citiem recepšu avotiem, par blogiem var teikt – 100% pārbaudīts. Blogos neviens neliek vienkārši receptes – tur liek to, kas ir izmēģināts, ar ko patiesi gribas padalīties. Tā ir kā sava veida garantija. Interesanta gan ir tēma – sanākšana/nesanākšana, un vēl arvien neesmu līdz galam sapratusi, kāpēc viens taisa pēc konkrētas receptes un viņam sanāk, bet otrs, arī sekodams soli pa solim, tomēr neiegūst tādu gala rezultātu. Tas nozīmē tikai vienu – gatavojot kādu ēdienu, vispirms ir jāpaļaujas uz intuīciju, nevis uz sekošanu receptei.
Man patīk arī recepšu žurnāli, žēl, ka latviski vairs neiznāk Garšīgs, tas patiesi bija vislabākais recepšu žurnāls. Un man patīk pavārgrāmatas, ne tikai jaunās ar skaistajām bildēm, bet arī padomju laikos izdotās pavārgrāmatas bez bildēm, tur tik interesantas lietas var atrast! Un lai nestāsta, ka tad cilvēki neeksperimentēja un ēda tikai kotletes un soļankas. Gan jau kāds pagatavoja arī rīsus ar banāniem pēc pavārgrāmatas.
Zaļi pildītās olas. Foto: absolutsed.lv
Liels paldies Ilzei par atbildēm! Neaizmirsti nosvinēt brīdi, kad Tava bloga recepšu skaists sasniegs maģisko 1000 :)
Pasākums Latvijā: mani uzrunāja restorāna „Neiburgs” ideja par tējas pēcpusdienu Šerloka Holmsa cienītājiem. Nevarētu teikt, ka esmu liela Šerloka Holmsa vai tējas cienītāja, taču ideja par tējas pēcpusdienu un mafiniem sestdienas dienā, izklausās izmēģināšanas vērta. Laikam jau mani mudina pamazām apgūtā angļu tējas vēsture un tējas dzeršanas etiķete, pēc pašas rakstītā portālā „Četrassezonas.lv”
Pasākuma norises laiks un vieta: 28. janvāris, 14:00 – 17:00, restorānā „Neiburgs”.
Pavārkursi: vēl viena priecīga ziņa tepat Latvijā – arī „EcoCatering” ir saorganizējušies, lai rīkotu pirmos pavārkursus pavāra Riharda Frīdenberga – Kalniņa vadībā. Pirmā tēma – medījums. Un Rihards lieliski gatavo! Mmm… Uzzinot šo ziņu, es secināju – gardēžiem ir kur mācīties un smelties iedvesmu virtuvē.
Dzīve Ņujorkā: pirms kāda laika atklāju, ka mana paziņa Karlīna, kas dzīvo Ņujorkā raksta blogu, kuram nu jau regulāri sekoju līdzi. Raksti nav tikai par ēdienu, bet gan visdažādākajām tēmām – kultūru, laikapstākļiem, tv šoviem utt., bet nav taču tā, ka mūsu vienīgā interese būtu ēdiens, vai ne? Taču šonedēļ kā reiz viņa publicējusi savas pārdomas par ēšanu Ņujorkā.
Home made fast – food Rīgā: ketchup.lv Par šo vietu man pastāstīja Paula – paldies viņai. Vēl neesmu paspējusi tur pabūt, bet pēc iepazīšanās ar konceptu jau uzreiz varu ieteikt – ja ļoti gribās kādu burgeru vai picu, labāk taču izvēlēties šādu vietu kā Macdonalds vai Hesburgeru. Un te ir Dr. Pepper – jess (atzīstos, cola man pie sirds neiet, bet Dr. Pepper gan šad tad kārojas)!
Brokastu burgers no ketchup.lv
Ieskats Ķīniešu tirgū: ko pārdod un kā tas izskatās? Vardes, zuši, gliemeži.. un visi dzīvi! Milzu redīsi, cukini un citi interesanti produkti. Paldies „Lindas Virtuvei” par ieteikumu.Starp citu – tieši šonakt sapnī redzēju kaut ko no šī!
Ēdienu fotografēšanas darbnīca: nezinu, vai kādam no Jums ir iespēja tur aizbraukt un piedalīties, bet, ja man būtu – es noteikti to izmantotu. Radošā darbnīca Francijas pašos dienvidos, netālu no Vidusjūras burvīgā gadalaikā – pavasarī (19.05. – 24.05.). Varbūt kādreiz…kaut kas līdzīgs varētu būt arī Latvijā?
Foto: latartinegourmande.com
9 dārgākie ēdieni restorānos 2011 : no 324 dolāriem par liellopa un nūdeļu zupu Taipei, Taivānā līdz 5000 dolāriem par hamburgeru Lasvegasā.
Hamburgers par 5000 $
Vai ierakstu industrijas norietam ir kāda saistība ar kaislību uz ēdienu? Rakstā interesanti salīdzināta mūzikas un ēdienu industrija. Vai šefpavāri ir jaunās rokzvaigznes? Taču vēl.. lielisku maltīti lejupielādēt nav iespējams, vai ne? Viela pārdomām!
Animācija: Erik S. Peterson
Un nobeigumā – 10 kaitinošākās tendences restorānos. Kaut kam var piekrist, kaut kam nē, bet tas jau atkarīgs ko katra paša gaumes. Man, piemēram, nav iebildumu pret pop – up restorāniem un ar krītu uzrakstītām ēdienkartēm uz tāfeles. Maksāšana par maizi – tas gan ir kaitinoši. Rakstam ir arī otrā daļa.
Šoreiz tas arī viss. Paldies lasītājiem un visjaukāko nedēļas nogali Jums! Un atgādinu – ja zināt ko, kas būtu interesanti arī citiem, droši rakstiet man uz l.skudrite@gmail.com vai twitterī.
Laura
