Kino vakariņas “Ostas skatos”
Pagājušās nedēļas ceturtdiena, 23. februāris, bija netipiska diena restorānā ar, iespējams, labāko skatu visā Rīgā – „Ostas Skati”, kuru, atļaušos atgādināt, arī Jūs, starp citu, iebalsojāt labāko 2011. gada restorānu topā. Īpaša tāpēc, ka, šī bija izvēlēta kā diena, kad tiek aizsākta jauna tradīcija – vakariņas ar kino. Vēl īpašāka, jo, turpinot iepriekšējās dienas dzimšanas dienas svinības, ar savu klātbūtni vakariņās pagodināja filmas „”Vella kalpi” aktrise Baiba Indriksone, kā arī Olga Dreģe, Haralds Ritenbergs u.c. Iemesls – filmas „Vella Kalpi – arheoloģija” seanss ar speciāli sagatavotu ēdienkarti.
Kad saņēmu uzaicinājumu uz šo kino vakaru, es vizualizēju – nu kā tad var īsti pieskaņot ēdienu filmai? Par „Vella Kalpiem” vienīgais, ko iedomājos, bija – ēdiens noteikti būs ļoti latvisks un sātīgs – varbūt pat pārāk. Par latvisko man bija taisnība, bet par sātīgo – labi, ka ne tik ļoti, jo „Ostas Skatu” komanda veiksmīgi piedāvāja sabalansētu un vieglu ēdienkarti ar tradicionāliem un mazāk tradicionāliem latviešu ēdieniem. Un visi kā viens – gaumīgi pasniegti.
Vakariņu doma ir apmēram šāda: viena ēdienkarte, no kuras (vismaz šoreiz) bija iespējams izvēlēties vienu no divām aukstajām uzkodām, vienu no trīs pamatēdieniem un desertu. Filmai pieskaņoti arī dzērieni – man patika „welcome drink” „Vella stiķis”, kura sastāvā slavenais Latviešu Balzams, upeņu sīrups un apelsīnu – greipfrūtu sulas.
Lai arī pirmajā brīdī šķiet – maza ēdienu izvēle, taču, ja ir iespēja iepazīties ar ēdienkarti iepriekš un apdomāt, vai ēdiens ir tavā gaumē, tad tas ir gluži pieņemami. Es izvēlējos pamatēdienu – zandarta fileju pagatavotu garšaugu buljonā un pasniegtu ar tvaicētiem dārzeņiem (6.90 Ls), mana draudzene – tītaru sagatavotu ar mājās kūpinātu cūkgaļas krūtiņu, pasniegtu ar sviestā apbrūninātiem kartupeļiem un sīpolu ievārījumu (6.10 Ls). Abas ēdām arī saldo – medus raušus ar kraukšķi (2.50 Ls). Tāds “Ziemassvētku sajūtu deserts”. Jāatzīst, ka ēdiens vakaram bija pieskaņots jau no klāt pasniegtā maizes groziņa maltītes sākumā, jo tajā gozējās arī speķa pīrāgi – identiski filmā redzamajiem, līdz pat medainajam desertam. Spožākais no pamatēdieniem noteikti bija „Vien’ maz cūciņ” (7.30 Ls), kas arī – nu gluži kā filmā. Ar šo piena sivēnu visiem bija burtiski iespēja arī iepazīties tuvāk.
Pati diez vai būtu iedomājusies šajā lietainajā un vējainajā dienā doties uz „Ostas Skatiem” (man nav auto), bet tomēr, priecājos, ka saņēmos, un izdarīju to, jo iepriekšējo reizi restorānā viesojos vasarā. Vakarā piedzīvotā atmosfēra bija tā vērta, un tas paskrēja nemanāmi ātri – lielākoties smejoties par aktieru stāstiem un vienlaikus baudot ēdienu. Tie , kas atnāca – noteikti ir tikai ieguvēji. Nākamais kino vakars būšot martā. Kāds? Par to vēl ziņas sekos… Visādi citādi – man šis vakars noteikti simpatizēja vairāk kā kino apmeklējums ar popkornu un gāzētiem dzērieniem. :)


