Starp augstām cenām un pilniem krogiem. Stokholma.

Šogad Stokholmā esmu bijusi 3 reizes.  Pirmoreiz – maijā, uz Arctic Monkeys koncertu. Tas bija vienas dienas brauciens, tādēļ steigas dēļ arī kebabs bija manā ēdinekartē (taču, ne tikai). Otrā reize bija augusta beigās – devāmies uz festivālu “Popaganda”, un, loģiski, nācās ēst arī festivāla teritorijā pieejamo. Trešā un beidzamā reize bija  šī – nedēļas nogale oktobra sākumā, kas sakrita ar NHL sezonas atklāšanas spēlēm.

Izvēloties vietas, kur paēst, diemžēl secinājām, ka galvenais kritērijs tomēr ir cena. Atrast balansu starp augstajām summām un kvalitāti, ir pieredzējuša un gudra ceļotāja kompetencē. Lai cik žēl arī reizēm nebūtu samaksāt 2Ls par Narvesen tipa kafiju (bet sliktāku!) vai 10Ls par pastu vienkāršā bārā, vieglāk būs, ja pievērsim acis, un necentīsimies katru zviedru kronu pārrēķināt latos.

Diemžēl jāatzīstas, ka zviedru klasiku – köttbullar jeb gaļas bumbiņas – pašā Zviedrijā nemaz neesmu ēdusi. Pirmkārt jau tāpēc, ka nekur daudz neredzēju ( restorānus neapmeklēju), taču tad, kad ēdienkartē ar šo nosaukumu tomēr sastapos, vēders un prāts prasīja ko citu. Ja vēlaties zināt cenu – vienā no bāriem, kurā biju, cena par köttbullar, kas tiek pasniegtas kā uzkoda, bija gandrīz 80 kronas (~6 lati). Pieļauju, ka tā ir viena no zemākajām cenām par labas kvalitātes gaļas bumbiņām.

Pa īso viesošanās laiku Zviedrijā, pabiju vien pāris vietās, bet katra – pilnīgi citādāka, ar savu raksturu. Piebildīšu, ka šis nebija gastronomisks ceļojums, tāpēc smalkus restorānus šajā sarakstā neatradīsiet.

Cafe Avenyny

Cafe Avenyn

Pēc lidojuma Rīga – Skavsta un brauciena autobusā, loģiski, ierodoties Stokholmas centrā, bijām izsalkuši. Tik ļoti, ka slinkums kaut ko meklēt. Galvenais – tikt pie kādas maizītes un kafijas, lai, nedaudz iestiprinājušies, varam meklēt viesnīcu un doties tālākās darīšanās.

Īsi pirms pusdienlaika, uz vienas no centrālajām Stokholmas ielām – Kungsgatan 51, nolēmām iestiprināties pavisam vienkāršā kafejnīcā – Cafe Avenyny. Kafejnīcas piedāvājums līdzīgs kā citām – milzīga porcija salātu ar garnelēm, dažādas maizītes – grila un parastās, pildītas ar sieru, šķiņķi, mocarellu un tomātiem. Piedāvājumā arī pāris kūkas. Kafiju iespējams dzert tik cik vēlies, jāmaksā par vienu krūzīti, kuru piepildīt var vairākkārt.

Par pašu vietu – ļoti vienkārša, izstaro miera sajūtu. Ja pirms 12tiem tajā maltīti ieturēja pāris, pa vienam atnākuši zviedri, tad pēc 12tiem to, tāpat kā citas vietas,  piepildīja daudz vairāk cilvēku (no 12tiem aktuāls kļūst pusdienu piedāvājums).

Carmen

Piektdienas vakarā  maltīti ieturētājām pēc vēlās hokeja spēles. Devāmies uz vietu, kuru, esot Stokholmā, cenšamies apmeklēt vienmēr – bāru “Carmen”. Diemžēl tas bija pārpildīts. “Carmen” ir divos stāvos izvietots bārs, kura interjerā dominē sarkanie toņi un salvenās Ž. Bizē operas motīvi. Šī ir vieta, kur satiekas Stokholmas mākslas pārstāvji. Te valda īpaša un intīma atmosfēra – mūziķi un mākslinieki satikušies, lai sarunātos un malkotu Stokholmai netipiski lētus dzērienus. Var just, ka te viens otru pazīst. Varētu šķist, ka tas liek justies neērti ienācējiem no malas, taču, vismaz mēs, te jūtmies gaidtīti. Var ļauties iztēlei un iedomāties, ka esi maza daļiņa no Stoholmas bohēmiskās subkultūras – līdzīgas sajūtas pārņem rokoties nelegāla mūzikas ierakstu veikala plašu krājumos.

Karmenā ir vislētākais alus Stokholmā – 30 kronas jeb   2.30Ls par 0,5L alus.

Arī paēst te var. Protams, piedāvājums nav liels, bet pastas un zupas ir diez gan labas. Vienā no iepriekšējām reizēm nogaršoju pasta carbonara, mans draugs  - gulašu. Nekā pārsteidzoša, bet pazīstamas garšas svešā pilsētā reizēm ir tas, kas sniedz gandarījumu, un apmierina izsalkušus vēderus. Cena par ēdienu nepārsniedza 150 kronas.

Mums ļoti patīk atmosfēra, kas valda “Karmenā”. Laipns personāls, bohēma un lēts alus. Te noteikti ir sākums vienai no labākajām un patiesākajām Stokholmas ballītēm.

Brother Tuck pub 

Meklējot vietu, kur paēst, secinājām, ka nav viegli atrast kādu ar brīvu galdiņu. No vienas puses dīvaini, jo Stokholmā ir tikai par 100 000 vairāk iedzīvotāju kā Rīgā, kur  problēma atrast brīvu vietu kompānijai ir retums. No otras puses, pašsaprotami, jo Stokholma ir mazāka par Rīgu, un tajā ir lielāka tūristu plūsma. Loģiski, jo šeit notiek daudzveidīgi kultūras, sporta u.c. pasākumi.

Pēc neielas pastaigas mūsu uzmanību piesaistīja bārs “Brother Tuck”  Götgatan 85 . No ārpuses  šķita, ka arī te vietu neatradīsim, bet tomēr, pēc Robina Huda tematikas iekārtotajā bārā, atradās galdiņš arī mūsu 3 cilvēku kompānijai. Par laimi, pusnaktī vēl bija iespēja paēst – mēs gan bijām vienīgie, kas šo izdevību izmantoja. Ēdienu izvēle jau plašāka, taču arī dārgāka (salīdzinoši ar “Carmen”)  – pastas, salāti, zupas, dažādi steiki un uzkodas. Tipiska zviedru virtuve. No nacionālajiem ēdieniem iespējams nobaudīt arī köttbullar jeb gaļas bumbiņas (79:50 SEK). Dīvaini, ka dzērienu kartē neatradu kafiju – tikai alkoholiskos kafijas kokteiļus.

Ilgi nevarēju izvēlēties no plašā pastu piedāvājuma, kas raksturīgs daudzām Stokholmas vietām. Visbeidzot pasūtīju pasta caesar  - pasta ar liellopu gaļu, saulē kaltētiem tomātiem un dārzeņiem (baklažāni, cukini). Draugi izvēlējās liellopu gaļas steikus, viens no viņiem – arī gulašu.

Kamēr gaidījām pasūtījumu, novēroju bāra publiku – vairākas draugu kompānijas, visi malko kokteiļus par cenām, kuras, visticamāk, samazinātu latvieša alkhola patēriņu. 40ml dzēriena maksā 92 kronas ( ~7Ls), 60ml –  128 kronas (gandrīz 10Ls).  Ar to arī izskaidrojams, ka ap plkst. vieniem naktī, metro pieturas ir pilnas ar iereibušiem zviedriem.

Ēdienu porcijas bija pietiekami lielas. Par visgardāko no ēdieniem kopīgi atzinām pastu, jo tajā bija labi pagatavota liellopa gaļa. Steiki bija vidēji izcepti, klāt tiem – tipiski junk food kartupelīši. Par vakariņām 3 cilvēkiem, kurās ietilpa 1 pasta, gulašs, 2 steiki un 6 alus kausi,  samaksājām precīzi 1000 kronas (~75 Ls). Skaļajā bārā arī mūsu kompānija jutās omulīgi. Pienākot plkst. 1:00 par promiešamu vēl nedomājām, taču nācās, jo personāls ar skaļiem signāliem paziņoja par bāra slēgšanu. Apsargi, ar uz formām piestiprinātiem pulksteņiem, pienāca pie katra apmeklētāja un skaidroja, ka bāra laiks beidzies. No vienas puses nopriecājāmies, ka laicīgi būsim viesnīcā, un nākamajā dienā nenogulēsim pusi dienas.

Alternatīva gardēžiem – Stokholmas tirgus laukums

Melnās gailenes

Otrās dienas rīts sākās ar brokastīm viesnīcā. Diemžēl ēdienu izvēle nebija diez ko liela, tāpēc gājienu uz veikaliem, nolēmām apvienot ar brokastu meklējumiem. Iepriekšējā vakarā kāds draugs mums ieteica doties nelielā ekskursjā uz Stokholmas pazemes tirgu Kungsgatan ielā, pretī restorānu pagrabam Kungshallen (Kunsgatan iela 44).

Centralā Stokholmas laukumā atrodas tirgus placis, kurā ir Stokholmai netipiski uzbāzīgi pārdevēji (jo viņi nav zviedri). Pārdošanā – ogas, sēnes, sparģeļi u.c. dārzeņi, ar kuriem pārdevēji cenšas ieinteresēt, piedāvajot tos par puscenu. Tomēr, arī puscena mums ir par augstu, lai neierobežoti te iepirktos. Nogaršošanai iegādājamies pāris melnās gailenes.

Tirgus laukums Kungsgatan

Tirgus neaprobežojas tikai ar tā ārējo daļu – paejot mazliet nostāk, paveras ieeja uz pazemes tirgu. Nobraucot lejā pa eskalatoru, mūsu acis iemirdzas – tik liela te ir jūras produktu izvēle. Uz vietas iespējams arī paēst, taču diemžēl, tas gan ir vairāk junk food – fish & chips, kebabi u.tml. Šķiet, ka no jūras produktiem, te pieejams viss – gliemeži, milzīgi laši, jūras velni, austeres, krabji u.c. Īsti jau atvest uz Latviju neko no tā nesanāktu, bet, 4 jūras ķemmītes, par kurām samaksajām 1.60 Ls gabalā, nopirkām. Vēl tikai kaut kas no plašā kvalitatīvo šokolāžu klāsta – 5 mazas “Amadei” šokolādītes par 50 kronām (~4Ls), un brokastu brunch brīvā dabā uz “Kulturhuset” kāpnēm varēja sākties.

Citronu sula un jūras ķemmītes

Neaprakstāma sajūta – ar skatu uz tirgus laukumu un cilvēku straumēm, saulainā, vēlā sestdienas rītā, baudīt tepat, tirgū uz vietas iegādātās ,citrona sulā mērcētās jūras ķemmītes, patīkami maigas, un ar izteiktu garšu bagātās, un melnās gailenes, desertā ļaujot mutē izkust augstu kakao procentu saturošiem šokolādes gabaliņiem. Šis bija lielākais kulinārais piedzīvojums Stokholmā. Pats process – ekskursija tirgū, pārdevējiem netipiski minimāla produktu daudzumu iegāde, un aprīkojumu meklējumi, iedvesmoja turpmākajai dienai, un vispār – dzīvei kopumā.

Cafe Publik

Uzmanību! Šeit var dabūt labu kafiju! Pēc insicnētā open – air brunch, bijām noilgojušies pēc kafijas. Iepriekšējā dienā, ejot lejup pa Kungsgatan, šī vieta piesaistīja manu uzmanību ar patīkamo dizainu un caur skatlogiem novēroto cilvēku apetītelīgajām maltītēm. Salāti te izskatījās tiešām ļoti gardi. Mēs gan pasūtījam lattes, kas tika pasniegtas īstā itāļu stilā – glāzēs, ar gaiši būnām putām. Kūkas ar savu izskatu neiekārdināja, tādēļ tā vietā paņēmām mafinus (melleņu, kanēļa un šokolādes). Neskatoties uz vēso laiku, apsēdamies saulainajā terasē, un nesteidzīgi malkojām siltos dzērienus.

Wayne’s Coffee (ģimenēm ar bērniem!)

Arī šeit – laba kafija, un patīkams interjers tumši zilos toņos. Zviedrijā nav Starbucks. Wayne’s Coffee ir tuvākais līdzinieks. Tā ir zviedru kafijas ķēde, kas izpaltīta Skandināvijā, starp citu – arī Igaunijā. Piedāvājumā – maizītes, pastas, salāti. Ir arī pusdienu piedāvājums. Maizītes – pierasti lielos zviedru izmēros. Tieši tādēļ es labāk izvēlējos salātus. Kafija – mazāka, kā attiecīgie izmēri Starbucks, tomēr laba. Padomāts arī par bērniem – pārdošanā ir bērnu biezeņi un putriņas.

Kungshallen

Vieta centrālajā Stokholmā, slavenajā Kungsgatan 44. Šeit satiekas dažādas pasaules virtuves – grieķu, ķīniešu, indiešu, turku, zviedru u.c. Divos stāvos izvietotas virtuves – izvēlies, ko sirds un vēders kāro! Kungshallen maltīti ieturēju pavasara viesošanās reizē, kad izlēmām par labu grieķu virtuvei, kas atrodas pagrabstāvā.

Apkārt valda manāma rosība un troksnis. Cilvēki no visas Stokholmas sapulcējušies, lai paēstu, un pirmajā mirklī šķiet, ka būs grūti atrast vietu, tomēr, ielūkojoties ciešāk, to izdodas izdarīt. Diemžēl neatceros, ko pasūtījām, bet tas bija kaut kas labs. Giross, tzaziki mērcīte un vēl kaut kas. Vienīgi atceros starpgadījumu, ka viesmīlis nesaprata, ko mēs domājam ar pasūtījumu “white coffee, please”. Nācās paskaidrot, ka tā redz ir kafija ar pienu. Vai nu viņš nebija peiradis pie šāda pasūtījuma, vai vainīgas bija niecīgās angļu valodas zināšanas..

Ja tomēr gribas kebabu..

Ja tomēr ir vēlme nogaršot kādu kebabu, vismaz iesaku izvelēties “kebabu ar stāstu”, piemēram, Jerusalem Kebab, Gotgatan 59. Te ir gan plaša izvēle (falafels, humuss, plovs, tahini, vistas kebabi utt.), gan pieredzējis un laipns apkalpojošais personāls. Pēc nostāstiem – vecākais kebabs Stokholmā… Cenas – 35 kronas (~2.70 Ls) par “roll kebabu”, 55 (nedaudz virs 4 Ls) – par “doner kebabu” un kartupeļiem.

Tādi lūk mani Stokholmas kulinārie peidzīvojumi. Kā jau minēju  – apmeklējām vienkāršas vietas, un atmiņā visvairāk palikusi ekskursija tirgū. Tā kā tuvojas ziema, kas Stokholmā ir īpaši auksta, tuvākos 5 – 6 mēnešus pie skandināviem ciemos nedošos. Gaidīsim pavasari, un, iespējams, dosimies kārtējo Stokholmas piedzīvojumu meklējumos.. tikmēr pilsētas auru palīdzēs atminēties vel nepabeigtās  S. Lārsona grāmatas…